Man pašai ir pusaudži, un jā trīs. Katrs savādāks, katru no viņiem ir dzīves vēsmas jau šūpojušas augstos okeāna viļņos. Valstu maiņa – atstāt jeb aiziet no vecā un spēt integrēties, pat ja tā nav bijusi tava izvēle, vecāku nesaskaņas, tēva nāve, māsas pastiprināta saslimšana, kas brīžam atkal liek būt kontaktā ar iespējamu nāvi, bailes no izmaiņām ………..pārējais uz tā fona var būt ir sīkumi, un tad tieši uz tiem, beidzot mēs varam atļauties salūzt.

Nesen tikos ar tēvu, kura bērnam ir 21 gads un covid ēnā jaunietis ir salūzis emocionāli. Un mums radās diskusija par jauniešu profesionālo orientāciju, mērķu un izglītības izvēli. Manam tīnim arī jāizvēlas profesija.

Mūsu diskusijā izskanēja doma, ka šobrīd, lielajā pasaules mainībā, ir grūti veikt lēmumu. Apzinoties dzīves mainību, jebkura tava izvēle varētu būt nevajadzīga, tu vari nepaspēt to izdzīvot līdz galam, kad jau atkal sekos izmaiņas. Man jāatzīst, ka no šīs perspektīvas es nebiju lūkojusies uz jauniešu dzīvi un izvēlēm. ( manā laikā – ko izvēlējies, to arī izturi līdz galam). Šeit gan varu piebilst no H.Scarlett grāmatas Neirozinatne par organizāciju pārmaiņām, nepārtrauktu izmaiņu gadījumā ir nepieciešams fokusēties vīziju, tālāko mērķi. Fokuss uz soļiem paaugstina stresu. Jāmāca jauniešiem sapņot un lolot vīziju par savu attīstību.

Un mūsu pļavā ganās zirgi. Un mēs savukārt turpat netālu savos dārzniecības darbos. Komunikācija un saskarsme ar zirgu pati par sevi tīņus ir energyzing un iedvesmojoši. No malas man tas izskatās vērtīgi, jo zirgs pieņem tevi un izrāda interesi, vēlas kontaktēties. Atcerieties savas tīņu šaubas – esmu jēdzīgs, ppietiekami kā pārējie…utt. Šis kontakts ir atslābinošs un mierīgs tīnim.

Tā nu mēs eksperimentējam ar sistēmisko sakārtojumu par profesijām. Man tīnis ir piedalījies sakārtojumos, es šo metodi esmu atzinusi par gana jaudīgu arī tīņiem. Tā ir kustība, darbība, sajūtas, ieklausīšanas ķermenī un refleksija. Īpaši, esot grupā ar pieaugušiem, iespēja gūt pieredzi kā ieskatīties sevī. Tīņu jautājumos nenoliedzami mēs neejam tik dziļos pagātnes slāņos, bet paliekam pie kontakta veidošanas, savu sajūtu, savas vietas, telpas un atbildības veidošanas. Aizvietotāja pieredze manam tīnim ir bijusi ļoti vērtīga ( tā nav notikusi manās grupās, bet gan manu pasniedzēju vadītā grupā ).

Mūsu refleksija – pārdomas pēc sakārtojuma par profesijām.

Zirgi, kuri bija aizvietotāji profesijām /izvēlēm, izdarīja kustību un veidoja kontaktu tikai pēc vārdiem : « man ir jārīkojas, jādara, jāveic solis… » Brīnišķīgi vai ne, ieraudzījām, ka klēpī profesija neiekrīt.

Bija acīmredzami, ka acis šaudās apkārt un grūti izveidot vienu kontaktu. Informācijas pārpilnība.

Lai izveidotu fokusētu kontaktu ir nepieciešams sakontaktēties un ieraudzīt savu dzīvi.( tas prasīja ilgu laiku un nemaz nebija tik viegli). Un šeit nenoliedzami svarīga loma ir vecāku atbalstam, ļaut bērnam pagriezties kustībā pret savu dzīvi un veidot kontaktu ar to.

Apzināties šādu kustību gan tīņiem, gan vecākiem ir ļoti svarīgi.

Ja tevi interesē sistēmisko sakārtojumu pamatprincipi, tad ieskaties online nodarbībās

http://www.sainzconstellations.com/katalogs/category/online-lekcijas/