Sistēmiskie sakārtojumi

istēmiskais skats – sistēmiskais sakārtojums ir pieeja, kas ļauj analizēt un saprast kompleksus procesus, ņemot vērā sistēmas sastāvdaļu mijiedarbību un attiecības. Sistēmiskajā skatījumā tiek ņemti vērā ne tikai atsevišķi elementi, bet arī tā dinamika un konteksts, kas ietekmē sistēmas darbību un tādējādi neapzināti man, ietekmē mani – lēmumu un dzīves mustura neapzinātā atkārtošanā.

Sistēmiskais risinājums - sakārtojums ir pieeja problēmu risināšanai, kas ņem vērā visus sistēmas elementus un to savstarpējās attiecības, nevis fokusējas tikai uz atsevišķām sastāvdaļām. Šāda pieeja palīdz izprast, kā risinājumi var ietekmēt visu sistēmu, un, kā dažādi elementi ietekmē viens otru sistēmā.

Sistēmiska sirdsapziņa šajā kontekstā ietver izpratni par to, kā ģimenes locekļu neredzamās saites un vienotība var radīt iekšējas spriedzes, kā arī to, ka šīs saites var ietekmēt personas dzīvi un lēmumus.

Sistēmiskās pieejas mērķis ir izprast, kā ģimenes locekļu attiecības un dinamika ietekmē katra individuālo dzīvi. Sistēmiskā sakārtojumā var atklāt, kā netiešas saites un neapzinātas lojalitātes var radīt problēmas un iekšējos konfliktus, kas rada dzīvē nepatīkamas izjūtas – spriedzi, trauksmi, sajūtu, ka nepiederu, neveiksmes …un citas sajūtas, līdz pat somātiskiem veselības traucējumiem .

Katrā sistēmā ir neredzami likumi un kārtība. Šie likumi nosaka, kā indivīdi attiecās cits pret citu, un tos ir iespēja pamanīt sistēmiskajā sakārtojumā.

Tas ir  dziļi transformējošs process un metode, kas dod iespēju

• Vizuāli ieraudzīt savu aktuālo situāciju
• piedzīvot atklāsmi par situācijas cēloņiem ( sistēmiskā sakārtojuma diagnostikas darbs)
• piedzīvot un sajust tās sajūtas, kas veidojušas blokus un to atrisināt. Kā arī piedzīvot pozitīvas sajūtas un spēcinošu enerģiju esot aizvietotāja vietā. Tādēļ šis darbs ir ieteicams arī bez konkrēta jautājuma SEV, jo grupu darbā varat gūt iespēju piedzīvot dažādu jautājumu risinājumus, kas jums var būt noderīgi.

Sistēmiskā  sakārtojuma risinājums ir jauna kustība, kuru veicot, tu nokļūsti sev  labā un pareizā vietā, atjaunojot pareizo sistēmas līdzsvaru.

Sistēmiskie sakārtojumi tiek izmantoti gan personīgos, gan darba, gan organizāciju jautājumos. Ģimeņu sistēmiskie sakārtojumi ir  sistēmiskā pieeja par ģimeni, dzimtu un personu tajā, par tās sistēmu ar saviem likumiem un principiem. Savukārt, organizāciju sistēmiskie sakārtojumi  ir par organizāciju sistēmām, kurās valda attiecīgi citi sistēmiskie likumi un principi.

Esmu apguvusi gan ģimeņu, gan organizāciju sistēmiskos sakārtojumus. Un darbnīcās es tev aicinu būt atvērtam tavam jautājumam, tas var būt gan personisks, gan attiecināms uz organizāciju, darbu vai karjeras izaugsmi.

Pēc sistēmiskā sakārtojuma sesijas dalībnieki bieži izjūt** izpratni par notiekošo un cēloņiem

•  Viegluma, ķermeniska atbrīvojuma sajūtu
• Uzlabojumus savās attiecībās, jo tiek atklātas neredzamās saites un emocijas, kas iepriekš palika neizteiktas.
• Vēlmi radīt vai veikt pārmaiņas, tas var būt saistīts ar attiecību uzlabošanu, sapratnes palielināšanu par pagātnes traumu sekām vai jaunu personīgo mērķu noteikšanu.
• Attiecību stiprināšanu vai veidošanu, labāk izprotot savas sistēmas dinamikas, kas neapzināti vadījušas līdz šim.
• Iespēja apzināt savus rīcības modeļus – dzīves paternus, piedzīvot jaunu kustību, līdz šim neapgūtu. Apzinoties ir iespēja rīkoties un pieņemt  lēmumus citādāk.
• Piedzīvo risinājumu jeb atklāsmi par to kā būt veselīgi tālāk.

Sistēmisko sakārtojumu darbs uzsver ētiskās robežas un cieņu pret katru indivīdu un viņa ģimeni. Tas ir svarīgi, lai netiktu pārkāptas emocionālās vai fenomenoloģiskā lauka robežas, kuras atklāj sistēmiskais sakārtojums. Es ļoti augsti novērtēju profesionālo attīstību  ikdienā, regulāri piedaloties meistarklasēs un mācībās  pie Eiropas vadošajiem speciālistiem Francijā, Vācijā un Anglijā.

Grupu sesijās piedalās cilvēki, kas aizvieto  ģimenes locekļus vai situācijas ( « iekāpj viņu kurpēs), tos sauc par aizvietotājiem. Viņi var sajust emocijas un dinamiku, kas rodas informatīvajā laukā, kas attiecīgi sniedz ieskatu par sistēmu. Tieši šis brīdis var šķist kā maģija, Džudita Smita to skaidro ar kvantu fiziku ( daļiņas informāciju nodod viena otrai), ķermeņa biomehānika un katra cilvēka EMR lauka frekvence.

Zinātniskais pamatojums: Hellingera metode nav balstīta uz tradicionālo psiholoģiju vai pierādījumiem, kas pieņemti akadēmiskajā vidē. Daudzi kritiķi uzskata, ka tās pamatprincipus grūti pierādīt empīriski. Tomēr daudzi dalībnieki līdzīgu metožu rezultātus ir pierakstījuši kā maksimāli efektīvus sava emocionālā veselības uzlabošanā.

Pēdējo gadu pētījumi arvien biežāk runā par šīs metodes efektīvitāti, veicot sistēmisko sakārtojumu dalībnieku aptaujas.

Kā arī šīs metodes ieviesējs Berts Hellingers bija gan skolotājs, gan mācītājs, gan psihoterapeits un šī metode radās viņa darba gaitās, novērojot klientu situācijas un darbu ar viņiem